28.03.2014

Kad Jēzus savā lūgšanā ,,Mūsu Tēvs'' saka: ,, Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes…'' viņš ne tikai pasvītro saikni, kas pastāv starp zemi un Debesīm, bet Viņš māca cilvēkiem, ka viņu pienākums ir pārveidot, izdaiļot, apskaidrot zemi, lai tā kādu dienu kļūtu līdzīga Debesīm. Jūs teiksit; ,,Bet kā? Tas nav iespējams!'' Ir gan iespējams. Garīgam cilvēkam ir jātiecas uz debesīm, tas ir skaidrs, bet, kad viņam vienu reizi ir izdevies to sasniegt, viņam ir jādomā arī par to, kā likt šai gaismai, kas ir Debesīs, šai mīlestībai, kas ir Debesīs nolaisties, lai ieviestu tās savās smadzenēs, plaušās, kuņģī… visā savā ķermenī. Tādējādi tikai pēc ilgu pūļu gadiem viņš sasniegs Debesu un zemes, gara un matērijas vienības realizēšanos sevī. Un, kad viņš vienreiz būs realizējis šo vienību sevī, viņš varēs sekmēt šo realizēšanos sevī. Un, kad viņš vienreiz būs realizējis šo vienību sevī, viņš varēs sekmēt šo realizēšanos arī savā apkārtnē.