27.05.2013

Skaistajā ziedoņa laikā pie mums masāžu centrā Samana  viesojās ekstrasensu cīņas finālists Andžejs Kučinskis. Samana centra vadītāja Iveta Orbidāne veica nelielu interviju ar ekstrasensu.

  Iveta: Ar ko jums patika nodarboties bērnībā?  

Andžejs: Visvairāk man patika atrasties pie dabas. Man patika makšķerēt, spēles brīvā dabā. Dzīvoju es lauku mājā, kurai blakus bija tikko kā iestādīts priežu mežs. Tagad mēs ar šo mežu esam gandrīz vienaudži. Kādu dienu mēs ar draugiem spēlējām paslēpes, es noslēpos mežā un apgūlos uz zemes. Man bija kādi astoņi gadi.

Tajā mirklī  manī notika brīnumainas sajūtas. Ar pilnu krūti es ievilku elpu un atrados vienā mirklī it kā citā pasaulē. Tik spēcīgi es izjutu meža un ziedu smaržu kā nekad, es burtiski saplūdu ar dabu un sapratu, ka es un daba esam vienoti, esam pilnīgā harmonijā. Ik reizi, kad dzīvē man ir kādas grūtības, es atgriežos atpakaļ tajā tālajā bērnībā un atkal apguļos ziedošajā pļavā, kas ir mežā un sajūtu to pašu smaržu un spēku, kas toreiz tālajā bērnībā mani piepildīja. Tas man dod jaunus spēkus iet tālāk pa dzīvi. Daba man atjauno spēkus.

Iveta: Kāds bija jūsu sapnis? Par ko gribējāt kļūt?

Andžejs: Bērnībā es sapņoju kļūt par ceļotāju. Sapņoju par zināšanām, kuras iegūšu no šiem ceļojumiem un ar kurām varēšu dalīties ar citiem. Tā īsti par ko gribēju kļūt man noformulējās sapnis  16 gadu vecumā .Man bija sapnis, lai gadiem ejot reizē ar zināšanām pieaugtu mans kapitāls. Jo vairāk man gadi, jo lielāku naudas summu es saņemu, un tas saistās ar ceļošanu. Nauda un dvēsele man gāja kopā. Ja mēs kaut ko darām, tad tā ir māksla, kuru realizējam dzīvē. Tādas bija manas domas 16 gadu vecumā.

Iveta: Vai tagad šīs domas ir mainījušās?

Andžejs: Tikai nedaudz. Katram cilvēkam vajag interesi, lai ar kaut ko nodarbotos un patstāvīgi sevi jāattīsta. Skolotājs beidzot universitāti nāk mācīt citus, bet ja viņš pats neturpina mācīties, tad lēni slīd uz leju. Jo dzīvē viss plūst viss mainās. Cilvēkam ir jāatrod kaut ko jaunu un interesantu, ar ko es arī nodarbojos.

Iveta: Kad jūs nonācāt pie secinājuma, kad jūsu dzīvē kaut kas jāmaina, jāmācās?

Andžejs :Pusaudža vecumā gāju uz boksa sekciju. Kopā ar mani gāja puisis, kuram nekad nebija nekādu izcilu rezultātu. Vienreiz tika rīkotas sacensības starp skolām un mūsu komandai bija jāpiedalās pilnā sastāvā. Pienāca sacensību diena. Puisis, kurš bija bez panākumiem tika ielikts pārī ar acīmredzami fiziski spēcīgāku pretinieku. Tikko kā noskanēja gonga skaņas, šis zēns burtiski izmainījās. Viņš startēja ar tādu spēku, kādu līdz šim nekad netika izmantojis. Un protams guva uzvaru, par daudz spēcīgāku pretinieku. Kad pēc sacensībām viņam jautāja, kā viņš to paveica, tad viņš atbildēja :’’ Tikko kā noskanēja gongs, man viss kas bija apkārt pazuda, bijām tikai es un pretinieks, kuru man jāuzveic.” Tad es sapratu, ka cilvēka iespējām nav robežu un sāku interesēties par resursiem kas ir mūsos.

Mājās atradu grāmatu, ko tēvs bija iegādājies, kur bija aprakstītas dažādas interesantas lietas, piemēram kā cilvēks var dejot pa oglēm un daudzas citas ļoti interesantas lietas. Tad es sapratu, ka man jāmācās  cilvēka resursu iespējas.

Iveta: Kur jūs turpinājāt mācīties?

Andžejs: Es mācījos Rīgas politehniskajā institūtā elektronikas katedrā. Paralēli apmeklēju lekcijas par citām civilizācijām. 1991. Gadā es iestājos psihotronikas skolā Polijā, tā bija vienīgā kvalitatīvā skola tajā laikā pieejama. Pasniedzēji bija no dažādām valstīm. Tā bija ļoti dārga skola, lai to nomaksātu, bija vajadzīga visa mēneša alga.  Skolā man ļoti labi veicās visos priekšmetos. 1992. Gadā  Alin Palin man izsniedza hipnoterapeita sertifikātu. Tajā pašā skolā man piedāvāja vadīt nodarbības, tas man labi sanāca. Skolas laikā ar mums noslēdza līgumu policijas darbinieki par pazudušo cilvēku meklēšanas palīdzību. Tas gan man īsti nepatika, jo parasti tur tika veikta noziedzīga rīcība.

Iveta: Kā jūs nolēmāt piedalīties ekstrasensu cīņās?

Andžejs: 2005.gadā man piezvanīja draugs Andrejs Zatejevs, kurš jau bija piedalījies ekstrasensu cīņās Maskavā un ieņēmis ceturto vietu un piedāvāja piedalīties.  Es biju ar mieru. Pirmā pārbaude bija trīs konverti, jāuzmin kas tur iekšā un otrajā pārbaudē jānosaka, kas aiz aizkariem slēpjas. Kopā bija atnākuši savus spēkus mēģināt 1000 ekstrasensi. Es veiksmīgi tiku galā ar uzdotajiem uzdevumiem un tiku aicināts cīņu turpināt.

Iveta: Kādi iespaidi jums palika no Maskavas ekstrasensu cīņām?

Andžejs: Liels stress. Šis stress tev vēl vairāk liek atvērt sensorās īpašības. Stresa laikā no kolēģiem nāca dažādas nelabas lietas, par to citreiz parunāsim. Krievijā režisori centās parādīt konfliktsituācijas, jo viņiem vajadzīgs skandalozs šovs, kas pievērš skatītāju uzmanību.

Iveta: Labi, turēšu jūs pie vārda un nākamajā tikšanās reizē parunāsim par Krievijas ekstrasensu cīņu aizkulisēm .Kā bija ar Lietuvas cīņu?

Andžejs :Lietuvā šīs cīņas norit mierīgi, neviens necenšas to parādīt kā kaut kādu skandalozu šovu. Tur man izdevās atrast labus draugus un esmu pateicīgs par Lietuvas ekstrasensu cīņām. Joprojām ar daudziem uzturam kontaktus, ko nevarētu teikt par Maskavu.

Iveta: Kāds galvenais mērķis jūsu izbraukuma semināriem, treniņiem?

Andžejs: Galvenais semināru mērķis ir mainīt pasaules uzskatu un atvērt savus resursus. Citā vidē cilvēks domā savādāk, atbraucot mājās, tas ierauga tādas lietas, ko nebija redzējis līdz šim. Ievēro to, kam līdz šim nebija piegriezis vērību. Jo citā vietā, citās vibrācijās jūsu organismā atveras citi resursi. Jo spēcīgāk atšķiras vieta no jūsu ierastās dzīves vietas, jo vairāk iespēju mainīt savu ierasto dzīvi.

Iveta :Arī pie mums jūs rīkosiet izbraukuma semināru pie jūras, kas notiks Tūjas jūrmalā 15. Un 16. Jūnijā.

Andžejs: Dabā ir četri svarīgi datumi, šis trenings būs pirms pašiem vasaras saulgriežiem ar iniciāciju kopā. Tā būs pilnīga harmonija ar dabu, atvērsim svarīgus cilvēkam resursus. Iniciācija būs saullēkta laikā, kad uz zemi nāk vislielākais enerģijas daudzums. Cilvēkam būs iekšējā transformācija. Tiekat visi mīļi aicināti, ja vēlaties savā dzīvē ienest kaut ko jaunu, kādas pozitīvas pārmaiņas. Sīkāk Samanas mājas lapā vai zvaniet pa norādīto tālruni.

Iveta: Jums ir arī individuālās pieņemšanas un mūsu centrā ir lielas rindas, lai tiktu pie jums. Jūs pat pēc 21.00 pieņemat cilvēkus, viņi pēc jūsu individuālās pieņemšanas izskatās vienkārši laimīgi. Ar kādām metodēm jūs strādājat?  

Andžejs: Sākumā uzklausu cilvēku ar kādu problēmu vai jautājumu tas ir atnācis. Tad analizēju situāciju un novedu šo viņa problēmu līdz risinājumam. Respektīvi seansa laikā tiek atrisināta problēma. J a kāds nāk tikai intereses pēc pārbaudīt cik  spēcīgs esmu, tādu es izraidu ārā, jo viņš aizņem rindu un tajā pašā laikā kādam izšķiras dzīves un nāves jautājums, un viņš vienkārši netiek. Katram ir individuāla pieeja un gatavas receptes nav.

Iveta :Kā jums patīk sadarboties ar mūsu garīgās prakses centru Samana?

Andžejs: Man ļoti patīk ar jums sadarboties. Jūsu atmosfēra un manas vibrācijas sakrīt un papildina viena otru. Šajā gaišajā vietā, ar jūsu gaišajiem cilvēkiem, kas apmeklē šo centru mums ir izveidojusies lieliska saikne un sapratne. Šī vieta pāraug jaunās un vēl spēcīgākās vibrācijās, pāriet augstākā garīgajā līmenī. Man ļoti patīk tavs- Iveta pasniegšanas stils un programma, kurā tu liec strādāt ar sevi reāli, ceru, ka tavi studenti to novērtē un apzinās cik lielu bagātību viņi saņem .Nākotnē esam iecerējuši izveidot „  Cilvēka resursu akadēmiju”. Šajā akadēmijā būs jāmācās viens gads, pēc kura tiks izsniegts arī sertifikāts. Par to citreiz.

Iveta:  Jūsu novēlējums.

Andžejs: Dodiet pēc iespējas vairāk dabai, cik jūs dosiet, tik arī saņemsiet pretī. Katrā cilvēkā ir kaut kas unikāls, ko daba viņā ir ielikusi. Pievērsiet vairāk uzmanības savai iekšējai pasaulei, ieklausieties savā sirdī. Esi tas kas esi- unikāls, vienreizējs un neatkārtojams. Ja esat atnākuši šajā pasaulē, tad dariet to kaut nedaudz labāku!

Iveta: Paldies! Lielisks novēlējums! Uz tikšanos un līdz nākamajai intervijai.